Tuvojas Helovīni – svētki, kurus atzīmēsim 31. Oktobrī. Tiek uzskatīts, ka to pirmsākumi meklējami Amerikā. Lai gan izpratne par mūsdienīgo šo svētku versiju patiešām nākusi no šīs valsts, Helovīnu vēsture ir daudz senāka par Ameriku un amerikāņiem.
Senie balti un ķelti 31. Oktobri uzskatīja par laiku, kad mirušo gari – veļi dodas apciemot dzimtās mājas. Arī latvieši jau gadsimtiem ilgi šajā datumā pie mājas atstājuši veltes veļiem, kas atnāk viņus apciemot, savukārt 1. Novembris bija īstais brīdis, lai dotos uz kapiem – šī diena tiek atzīmēta kā Visu Mirušo Piemiņas diena. Amerikā tā tiek dēvēta par Visu Svēto dienu, kuru 19. gs. atzina arī kristīgā baznīca.
Tradīcijas
Pat tie, kuri šos svētkus nesvin, noteikti ir redzējuši izgrebtos ķirbjus un par raganām un citiem mošķiem pārģērbušos bērnus, kuri prasa saldumus. Mūsdienu tradīcija ir tieši tāda – baisas maskas, saldumi un izgrebti ķirbji.
Ķirbja izgrebšana ir vēl viena aktivitāte, kas prasa krietnu devu radošuma, tādejādi kļūstot par lielisku izklaidi visai ģimenei.
Saldumus vai izjokosim
Tie, kas zina, kādu prieku šie svētki sagādā bērniem, noteikti jau laikus sarūpēs kādu našķi, ar ko pacienāt tos, kas 31. Oktobra pievakarē zvanīs pie durvīm. Lai pārsteigums būtu vēl lielāks, vari neaprobežoties ar veikalā sagādātajiem saldumiem, bet kādu tematikai atbilstošu našķi pagatavot arī pats.
Iemesls ballītei
Un protams, kur svētki, tur svinības. Helovīns taču ir kā radīts īstai jautrībai, jā, arī mazliet baisiem jokiem, spoku stāstiem un kārtīgai masku ballei. Savukārt atbilstošu noskaņu palīdzēs uzburt īpašas dekorācijas un tematiski noformēts svinību galds.
Lai arī daudzi uz Helovīnu un tā tradīcijām raugās ar zināmu skepsi, skaidrs ir viens – svētku un jautrības nekad nevar būt par daudz.
